SEKULĀRINSTITŪTS

Lielajā Karmela ģimenē Dzīvības Mātes institūts ir sekulārinstitūts.

«Sekulārinstitūts ir konsekrētās dzīves institūts, kurā ticīgie, dzīvojot pasaulē, tiecas uz mīlestības pilnību un cenšas sniegt savu ieguldījumu, īpaši no iekšpuses, pasaules svētdarīšanā.» (Kanonisko tiesību kodekss, 710. kanons.) Baznīca sekulārinstitūtu statusu atzina 1947. gadā ar Pija XII apustulisko konstitūciju Provida Mater Ecclesia.

Sekulārinstitūts ir konsekrētās dzīves institūts, kura locekļi dzīvo tādu pašu dzīvi kā “visi cilvēki”. Viņiem ir darbs vai kalpošana, un viņi tiecas vienmēr darboties saskaņā ar Dieva gribu. Viņi piedalās evaņģelizācijā ar savu klātbūtni un kristīgās dzīves liecību. Sekulārinstitūtu locekļi ir laji vai priesteri.

Viņu veltīšanās ir patiesa, Baznīcas atzīta dzīves konsekrācija. Viņi dzīvo celibātā Debesu Valstības dēļ, evaņģēliskās nabadzības garā un paklausībā Dieva gribai, kas izpaužas institūta konstitūcijas ievērošanā un savu pienākumu izpildīšanā.

Baznīcā ir vairāk nekā 200 sekulārinstitūtu, kas apvieno aptuveni 35 000 locekļu.

JAUNS AICINĀJUMS. Sekulārinstitūti, dodami ticīgajiem iespēju pilnībā konsekrēt sevi Dievam, reizē paturot ikdienišķo dzīvi pasaulē, piedāvā jaunu veidu, kā sekot Kristum. Apstiprinādama šo jauno konsekrētās dzīves formu, Baznīca apliecināja šī īpašā aicinājuma svarīgumu mūsdienu evaņģelizācijā.

MISIJA BAZNĪCĀ. «Ar savu dzīvi, kas ir pilnībā un pilnīgi veltīta svētdarīšanai, šo institūtu locekļi piedalās Baznīcas evaņģelizācijas darbā pasaulē un, izejot no pasaules, kur viņu klātbūtne izpaužas kā “raugs”. Viņu kristīgās dzīves liecība ir vērsta uz to, lai sakārtotu, saskaņā ar Dievu, laicīgās realitātes un caurstrāvotu pasauli ar Evaņģēlija spēku. Saistoties ar svētajām saitēm, viņi pieņem evaņģēliskos padomus un saglabā savstarpēju kopību un brālību, kas raksturīga viņu sekulārajam dzīvesveidam.» (Katoliskās Baznīcas katehisms, 929. nr.)

«Sludiniet Dieva un viņa radības skaistumu! Sekojot Kristus piemēram, esiet lēnprātības un žēlsirdības cilvēki, kas spēj staigāt pa pasaules ceļiem, darot vienīgi labo! Nolieciet dzīves centrā evaņģēliskās Svētības, turoties pretī cilvēciskajai loģikai, apliecinot savu beznosacījumu paļāvību uz Dievu, kas vēlas, lai cilvēks būtu laimīgs!
Jūs esat vajadzīgi Baznīcai, lai tā pilnībā izpildītu savu misiju.»
(Benedikta XVI uzruna sekulārinstitūtu kongresā 2007. gada 4. februārī.)