Dzīvības Mātes institūta līdzdibinātāja
“Baznīcas vēsturē lielos Dieva darbus vienmēr ir veikuši vīrieši un sievietes kopā,” teicis tēvs Marija Eugēnijs. Karmela reforma tam ir uzskatāms piemērs. Marija Pila, Dzīvības Mātes institūta pirmā priekšniece, ir cieši saistīta ar jaunās garīgās ģimenes attīstību līdz pat savai nāves stundai 1974. gada 12. oktobrī.
Marija Pila ir dzimusi 1896. gada 27. oktobrī Oranžā (Orange). Viņa mācījusies Svētā Šarla internātskolā (pensionnat Saint-Charles) Marseļā, Svētās Marijas koledžā Nejī (Neuilly) un Parīzes Universitātē, kur ieguvusi doktora grādu filozofijā. 1919. gadā kopā ar divām draudzenēm viņa atvēra Francijas Dievmātes (Notre-Dame de France) vidusskolu Marseļā un sāka strādāt par tās direktori.
15 gadu vecumā viņu bija uzrunājusi Avilas Terēzes grāmata “Klosteru dibinājumi”. Pirmā pasaules kara laikā, kad M. Pila studēja Parīzē, viņa iepazinās ar sv. Terēzes no Bērna Jēzus garīgo mantojumu. Viņa izlasīja grāmatu “Roze nobirušām ziedlapiņām” (La rose effeuillée) un iemīlēja mazo Terēzi. Lasot sv. Jāņa no Krusta darbus, M. Pila izjuta aicinājumu pilnīgi veltīt sevi Dievam. Tikšanās ar tēvu Mariju Eugēniju viņai šo aicinājumu palīdzēja īstenot.
Pirmo gadu ticība
Marija Pila ar visu sirdi iesaistījās Dzīvības Mātes institūta veidošanā. Viņas garīgā un filozofiskā izpratne ļāva padziļināt un izskaidrot tēva Marijas Eugēnija mācību. Savā dvēselē būdama ļoti pazemīga, viņa pašaizliedzīgi un gādīgi ar mātišķu modrību rūpējās par visiem Institūta locekļiem līdz pat savas dzīves pēdējām dienām.
Kopš paša sākuma Marijas Pilas ticība dibinātāja darbam bija nesatricināma. Pēc tēva Marijas Eugēnija nāves viņa sacīja: “Es nešaubījos nevienu brīdi. Pat vislielākajās grūtībās es nekad neesmu šaubījusies par Dzīvības Mātes žēlastību. Es šeit neesmu tāpat vien, visu man ir devis labais Dievs. Arī tagad es esmu pārliecināta, ka viss, ko dibinātājs ir teicis, īstenosies.” Tēvs Marija Eugēnijs bieži apliecināja cieņu viņas ticībai, uzskatu dziļumam un pieredzei, it īpaši “viņas izcilajai līdzdarbībai Svētā Gara darbam Institūtā”.
Kopš 1949. gada Marija Pila, pārtraukusi veikt pasniedzējas darbu, visus spēkus veltīja Dzīvības Mātes institūta locekļu formācijai un rūpējās par Dzīvības Mātes institūta izaugsmi pasaulē. Viņas ieguldījums tika augstu novērtēts Romā, kur viņa iesaistījās daudzos pasākumos, kas bija saistīti ar sekulārinstitūtu attīstību Baznīcā. Kopā ar tēvu Mariju Eugēniju 1963. gada jūnijā viņa Venaskā rīkoja pirmo sekulārinstitūtu starptautisko tikšanos, kurā uzstājās ar runu par sekulārinstitūtu locekļu formāciju.
Ieceres īstenojums
Tūlīt pēc tēva Marijas Eugēnija nāves Marijas Pilas vadībā tika uzcelts Garīgais centrs, ko viņš bija iecerējis, lai izplatītu karmelītu ordeņa garīgumu. Viņa iekārtoja arī veco ļaužu aprūpes namu, rūpējoties par Institūta un tā locekļu piederīgo aprūpi. 1973. gada maijā viņa organizēja Terēzes no Bērna Jēzus dienas par godu šīs svētās simtgadei. Tās vadīja Katoliskās izglītības kongregācijas prefekts kardināls Garrone. Marijas Pilas prioritāte bija Institūta priesteru un vīriešu nozarojuma izaugsme, tāpēc liels bija viņas prieks, kad 1973. gada 21. novembrī ar Svētā Krēsla dekrētu Dzīvības Mātes institūts tika atzīts par sekulārinstitūtu ar trim autonomiem nozarojumiem. Tādējādi dibinātāja iecere bija īstenota.
1974. gada 12. oktobrī Marija Pila, izpildījusi savu misiju virs zemes, tika aicināta mūžībā un Avilas Terēzes svētkos tika apglabāta Dzīvības Mātes kapelā, kur atrodas arī tēva Marijas Eugēnija kaps.