Dzīvības Mātes institūta priesteri ir sūtīti pasaulē, kā Kristus bija Tēva sūtīts. Viņi savu veltīšanos Dievam dzīvo Karmela garā, īstenojot nabadzības, šķīstības un paklausības solījumus. Viņi ir aicināti vadīt dvēseles uz svētumu pa iekšējās lūgšanas ceļu, atklājot dzīvā Dieva mīlestību, lai ikviens īstenotu kristībā saņemto priesterību.
Tēvs Marija Eugēnijs dibināja Dzīvības Mātes institūta Priesteru nozarojumu 1964. gadā.
Diecēžu priesteri, Institūta Sieviešu nozarojuma spēcīgās liecības aizkustināti, saklausīja aicinājumu dzīvot priesterību tādā pašā garīgumā, t. i., apliecinot garīgās dzīves prioritāti visās priesteriskā apustulāta formās.
Dzīvības Mātes institūta Priesteru nozarojums sastāv no diecēžu priesteriem, inkardinētiem priesteriem (t. i., tādiem, kuri kalpo Institūta vajadzībām) un semināristiem.
Diecēžu priesteri, Dzīvības Mātes institūta locekļi, apustulisko misiju saņem no savas diecēzes bīskapa. Piederība Institūtam padziļina viņu kalpojumu vietējai Baznīcai, kuras pakļautībā viņi paliek. Parasti savās diecēzēs viņi nedzīvo nošķirtā kopienā. Atgriešanās Dzīvības Mātes institūta centros dod viņiem ģimeni, kurā atjaunot spēkus un nostiprināt saites ar citiem Institūta locekļiem.
Dzīvības Mātes institūtā inkardinētie priesteri apustulisko misiju saņem no Institūta Priesteru nozarojuma ģenerālpriekšnieka. Viņi ir gatavi doties uz jebkuru zemeslodes vietu, pa vienam vai grupās, lai, kalpojot vietējai baznīcai, iedzīvinātu Dzīvības Mātes institūta harizmu.
Visi Institūta locekļi – priesteri un laji – veido vienu garīgo ģimeni. Viņi kalpo daudzās Francijas un citu Eiropas valstu (Vācijas, Itālijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Slovākijas) diecēzēs, kā arī Āzijā (Filipīnās, Japānā, Ķīnā, Taivānā), Āfrikā (Čadā, Burkinafaso, Ruandā, Beninā) un Amerikā (Meksikā, Gajānā).
Dzīvot priesterību Svētā Gara dvesmā
Dzīvības Mātes priesteri, katru dienu divas stundas veltījot iekšējai lūgšanai un periodiski pavadot laiku vientulībā, savā priesteriskajā kalpošanā tiecas īstenot kontemplācijas un darbības vienību. Lūk, kā tēvs Marija Eugēnijs no Bērna Jēzus raksturoja šo aicinājumu:
«Katram priesterim pirms vai pēc ordinācijas ir jāpavada kāds laika periods vientulībā, lai apzinātos Svētā Gara dzīvo un darbīgo klātbūtni Baznīcā un savā dvēselē un iemācītos savu darbību paklausīgi saskaņot ar Svētā Gara darbību. Pēc tam viņam ir jāizmanto visas iespējas, lai šo paklausību pilnveidotu. Dzīvības Mātes priesteru institūts vēlas apmierināt šīs vajadzības.»
Garīgā un priesteriskā formācija
Sākotnējā garīgā formācija notiek Dzīvības Mātes institūta Klusuma un vientulības centrā. Tās mērķis ir apgūt kluso lūgšanu, lai dzīvotu Dieva klātbūtnē un tādējādi stiprinātu priesterisko kalpošanu. Sākotnējā formācija ļauj priesterim iesakņoties Dzīvības Mātes garīgajā ģimenē, sekojot Jaunavas Marijas paraugam Karmela svēto mācības izgaismojumā.
Semināristi un jaunieši, kuri iestājas Dzīvības Mātes institūtā, saņem garīgo formāciju Vientulības centrā divu gadu laikā. Diecēžu priesteri ar sava bīskapa piekrišanu Vientulības centrā pavada vismaz gadu un otrajā gadā turpina formāciju savā kalpošanas vietā. Galīgos solījumus saliek ne ātrāk kā sešus gadus pēc pirmajiem solījumiem.
Institūta locekļi katru gadu trīs nedēļas uzturas rekolekcijās kādā no Institūta vientulības mājām. Regulāri tiek rīkotas dažādas brālīgas tikšanās reģionālā un nacionālā līmenī. Teoloģisko izglītību iespējams iegūt Dzīvības Mātes Studiju centrā, kas ir akreditēta teoloģiska augstskola.
Dzīvības Mātes Institūts ielūdz
“Man ir liels prieks jums paziņot, ka mājas durvis ir jums atvērtas,” tēvs Marija Eugēnijs teica priesteriem.
Dzīvības Mātes institūta Priesteru nozarojumam ir māja, kurā jebkurš priesteris, kas to vēlētos, var pavadīt dažas dienas atpūtā un vientulībā.
Līdzīgas mājas ir Sarkaņos (Latvijā), Filipīnās, Ķīnā un Beninā.
Katru gadu tiek rīkotas rekolekcijas, kas pulcina priesterus, semināristus un jauniešus, stiprinot lūgšanas dzīvi: ieejot ciešākā vienotībā ar Kristu, lai atklātu Viņa raksturu un padarītu to par savējo.