Mīlestības Gars ir dzīvs, Viņš dzīvo manī un ir mani pārņēmis jau sen.
Mans svētums būs ticēt Viņam, Viņa klātbūtnei un ļauties Viņa varai.
(Personiskās piezīmes, 1952. g.)
Praviešus un svētos veido Svētais Gars, Viņš dzīvo mūsos un mums rāda ceļu – Kristu…
Nav cita svētdarīšanas līdzekļa kā vienīgi Svētais Gars.
(1962. g. augusts.)
Lūdziet sev mīlestību. Tas ir vienīgais lūgums, kas jāizsaka. Dvēselēm, kuras es mīlu, es varu lūgt tikai mīlestību; tā ir vienīgā lieta, kam ir kāda vērtība, vienīgā mūžīgā vērtība, kas jums sev jālūdz. Svētā Terēze no Bērna Jēzus šajā ziņā bija ģeniāla. “Dodiet man mīlestību,” viņa teica labajam Dievam.
(1951. g.)
Lūgsim Svētajai Jaunavai, lai viņa mums palīdz apliecināt Svētajam Garam tādu uzticību, kādu Viņš no mums gaida. Lai viņa stiprina mūsu vājo ticību – ticību, kurai jāšķērso tumsa un jādodas cauri visām ciešanām, lai nonāktu pie Dieva un Viņam ticētu. Mēs Viņam sakām:
“Es Tev jau tagad sniedzu visu mīlestību, ko Tu no manis gaidi, tagad un rīt,
līdz pēdējam elpas vilcienam. Palīdzi man saglabāt šo mīlestības uzticību!”
(1962. g. jūlijs.)
Maniem bērniem jābūt Svētā Gara un Jaunavas Marijas bērniem.
(Personiskās piezīmes, 1953. g.)
Man ļoti gribētos jums Viņu atklāt kā dzīvu personu, kā draugu, kā viesi, kā skolotāju, kā gaismu, kā dzīvību, kā darbības principu… Es ceru, ka Viņš jums ir dzīva Klātbūtne jūsos, kas tiek piedzīvota tik bieži un ilgstoši, cik vien tas iespējams. Ka Viņš patiešām ir jūsu Draugs, ka viņš ir Būtne, Persona, ar kuru jūs apspriežaties, ka Viņš ir vienmēr klātesošs, ka, tiklīdz jums ir brīvs brīdis, jūsu prāta un dvēseles skatiens nekavējoties pievēršas Svētajam Garam, kas ir jūsos. Tieši Viņš ir svarīgs, tieši Viņš ir jāuzlūko, tieši ar Viņu jums ir jādzīvo, tieši ar Viņu jums ir jāuztur visciešākās attiecības.
(1963. g.)